Grupu Haksesuk Kla'ak (Discussion Group)

Subscribe ba Kla'ak Online
Email:
Vizita grupu ne'e

10 November 2008

Kla'ak Semanál Edisaun 35 (10 Novembru 2008)

Kla'ak Semanál Edisaun 35 (10 Novembru 2008)

HALIRI

Remodelasaun ka Remodela Korrupsaun?
Remodelasaun, ida ne’e maka trunfu ida iha José Alexandre Gusmão nia liman-laran atu taka ninia an ho ninia governu hosi moe-boot korrupsaun nian. Ita rona lia midar bara-barak atu hatudu katak AMP mós serius ba kombate korrupsaun. Remodelasaun sei fó anin-foun ba AMP, oportunidade foun atu hatudu nia an katak nia lahanesan ho governu anteriór, ne’ebé durante eleisaun AMP duun katak halo korrupsaun. Trunfu remodelasaun ne’e enfeita ho Sr. Mario Viegas Carrascalão nia naran, deputadu PSD, ne’ebé, maske halo parte iha koligasaun AMP maibé ataka bebeik aliansa ne’e dehan KKN barak liu.

Tansá maka remodelasaun ne’e presiza enfeita ho Sr. Mario Carrascalão nia naran? Fasil. Ida ne’e la’ós remodelasaun arbiru ida. Ida ne’e atu remodela korrupsaun, oinsá maka re-estrutura fali governu ne’e hodi halo korrupsaun sistemátika no mós efisiente liután sein ema ida kritika. Maibé Sr. Mario Carrascalão karik la’ós beik.

Tansá maka ikus ne’e hanoin fali remodelasaun se tuir governu AMP rasik, ekipa lidera hosi José Alexandre ne’e halo milagre boboot ba Timor-Leste dezde sira hadau podér iha Setembru 2007? Sira gava an dehan governu matenek, sira konsege prevé krize finanseira ne’ebé atu mosu mai hodi buka intervén uluk iha merkadu. Sira raut osan hosi Fundo Petrolífero hodi kria Fundo de Estabilização Económica (FEE). Afinál intervensaun ne’e kria liu fali problema ba Timor-oan sira. Foos folin sa’e nafatin. Gazolina sa’e nafatin. Sasán folin ein jerál sa’e nafatin.

Depois ministru agrikultura AMP nian ajuda hasa’e produsaun ai-han hodi fahe tratór ba agrikultór sira. Maibé hosi kotuk fa’an fali rai ba ema hosi nasaun seluk atu kuda tohu. Karik ministru atu fó-han dadeer-meudia-kalan ho tohu de’it karik?

Atu ajuda fiskaliza lala’ok governu nian, deputadu AMP sira fasilita sira nia an ho karreta luxu hanesan Toyota Landcruiser Prado. Maibé, depois de manobra barbarak, ikus mai la mosu fali Prado, maibé dehan fali Mitsubishi Pajero.

Atu fasilita dezenvolvimentu rápidu ba nasaun ne’e, kontratu hotu-hotu halo aseleradu de’it. Laiha ona tempu atu lakon ho prosesu tender. Dehan prosesu single source maka la’o lalais liu atu fó garantia ba dezenvolvimentu. Entaun ministra sira nia maluk faka single source hotu. Primeiru ministru nia belun di’ak mós single source hotu.

Agora, AMP nia iis atu kotu daudaun ona, “Kuartu Governu Konstitusionál” ne’e hakarak hatama tan oin-foun iha sira nia ekipa. Emvésde hasai ministru ho ministra korruptu sira hodi troka sira ho ema seluk, AMP sei habokur tan sira nia governu ho kadeira barbarak. Ida ne’e maka ita hanaran remodela fali korrupsaun.

“Korruptu sira ne’e barak hela iha governu laran,” Sr. Mario aviza. Ida ne’e sai ona karakterístika governu AMP nian. Instituisaun internasionál sira seluk nota katak korrupsaun iha ita nia rai doben ida ne’e sa’e tan ba bebeik. Maske membru governu sira simu osan uitoan liu maibé sira moris di’ak liu fali ema ne’ebé manán osan boot servisu iha setór privadu. Tansá maka la bele? Se ministru nia kaben rasik mós manán tender ho single source. Se ministru sira mós iha kompañia ne’ebé kaer projetu governu nian. Membru governu sira single source ba malu de’it.

Ita sira iha liur ne’e, ita hetan saida? Ita hetan tratór ida enkuantu ministru ida hetan karreta luxu ida. Ita han foos mós la hetan enkuantu ministru sira han iha restaurante luxu iha Dili laran. Vendedór ki’ik sira labele fa’an iha Dili laran enkuantu ministru sira nia negósiu buras ba bebeik ho single source. Ministru sira na’ok momoos de’it iha ita nia oin hodi ajuda ninia maluk sira hetan kontratu maibé vendedór sira labele fa’an sasán iha ita nia oin. Bainhira maka Task Force bá duni sira sai hosi Palácio do Governo hanesan sira duni vendedór ki’ik sira?

Buat sira ne’e ema hotu-hotu komesa haree momoos ona. Hosi povu ai-lebo iha estrada laran to’o amu-lulik sira iha uma-kreda. Até juventude AMP mós ejije governu ne’e hasai hotu ministru na’ok-teen sira – katak iha duni na’ok-teen entre ministru ho ministra ho sekretáriu sira ne’e.

Entaun, remodela. Remodela korrupsaun atu konsolida arte ida ne’e iha sistema laran. Sé maka ko’alia maka’as kona-ba korrupsaun, buka taka nia ibun maske tenke fó kadeira ida ba nia.
Agora, lia ikus iha Sr. Mario Carrascalão nia liman. Ita haree katak nia fó ona sinál nia sei la tama iha remodelasaun a la José Alexandre atu “ko’a fita” de’it. Nia lakohi sai Segundo Vice Primeiro Ministro atu reforsa fali KKN. Noa lakohi ajuda AMP taka ema seluk nia matan ba korrupsaun iha governu laran. Se Sr. Mario Carrascalão kaer duni ninia liafuan, entaun trunfu ne’ebé José Alexandre hakarak soe ba meza leten sei la vale buat ida. Entau maka ita sei haree, se remodelasaun ne’e bele salva duni AMP.

José Alexandre maka tenke hili entre remodelasaun ho korrupsaun tanba Sr. Mario Carrascalão sei la remodela korrupsaun.