Grupu Haksesuk Kla'ak (Discussion Group)

Subscribe ba Kla'ak Online
Email:
Vizita grupu ne'e

13 March 2008

(DADA LIA): Lu Olo: "Ita nia soberania mak desidi politiku nasaun nian lao oinsa"

Oinsa deputadu balun ne'ebé dehan katak komisaun inkeritu internasional iha 2006 la klaru?

Saida mak deputadu sira koalia hodi hateten katak laiha rekomendasaun ida ne la los iha mo-mentu  ne'eba hau mak prezidenti parlamentu nasional i hau rasik mak simu relatoriu husi komi-saun inkeritu internasional  fahe hotu  tiha ba deputadu sira e tuir fali mai prosesu normal par-lamentu. Iha komisaun eventual ne'ebé forma duni hodi ba estuda no analiza dokumentu komisaun inkeritu internasional ninian iha Baucau durante semana ida nia laran sira ba estuda no lori fali mai parlamentu ne'ebé aprova liu husi rezo-lusaun ida para atu haruka ba orgaun kompetentes hanesan: prokurador jeral republika ou tribunais para atu foti pro-sesu para atu investiga. Portantu,  laiha rekomendasaun ne’e sala  hau hatene katak ne’e iha rekomendasaun liu husi parlamentu primeira seksaun.

Tan saida la fo ema Timor oan halo investigasaun ne'e, maibe tenke mai husi liur?Hau hanoin ita iha orgauns ne'ebé propriu atu halo investigasaun, mais ita hakarak ema liur ne'e atu halo investigasaun ne'e bele kredivel liu, bele boot liu, bele klaru liu para ema hotu bele hatene, ida ne'e mak ita hakarak .

Nudar eis gerilleiru, agora Timor ukun an no iha forsa internasional barak, ne'e signifika Timor seidauk kaer kuda talin?

Primeiru, luta ida be hau halo laos hau mesak deit, maibe hau ho maluk sira seluk hanesan frenti armada, frenti klandestina barak liu tan nebe fo sira nia isin no ran  mos atu bele liberta ita nia rain hanesan mos iha frenti diploma-tika. Sira ne'ebé partisipa iha frenti tolu nia hakarak mak Timor ne'e sai estadu ida ne'ebé soberanu, estadu direitu demokratiku. Kuan-du ita dehan soberanu katak kapa-sidade ne'ebé a'as tebes laiha ema ida para atu dehan tau liman fali ba iha ita nia rai ne'e. Ita nia sobe-rania mak desidi futuru politiku na-saun ne'e ninian atu lao oinsa.

Sistema  governu ita mak kria, ita nia lia ita mak halo para obje-tivu bele alkansa, Timor oan rasik mak bele hola portantu desizaun hot-hotu nebe iha ukun rasik a'an ninian pertense ba Timor Oan. Agora saida ita atu halo relasiona  prezensa forsa internasionais, ba-lun interpreta katak ida sai ha-nesan  interferensia ba soberania ba Timor Leste ninian.

Hau la hare iha anglu ida ne'e ida tamba Timor durante ukun ra-sik a'a nee iha nasaun unidas nia kopera nafatin para atu realiza pais ida ne laos dehan katak sira tama iha  para sira dehan sira mak atu foti desizaun.

Ate iha mekanismu ida altu nivel entre husi be Timor Oan ninian ho mos nasoens unidas ninian me-kanismu outonivel para atu bele iha koordenasaun laos dehan ka-tak sir mai ih ne sira mak atu hola desijaun  ba ita nia a'an rasik laos. ONU  kuandu too nia tempu atu fila, ne'e depende husi ita Timor oan nia kapasidade atu halo jes-taun ba ita nia rai atu bele kaer orgaun soberania nasional.

No comments: