Grupu Haksesuk Kla'ak (Discussion Group)

Subscribe ba Kla'ak Online
Email:
Vizita grupu ne'e

13 March 2008

(DADA LIA): Mari Alkatiri:"Krize laos mak petisionariu sira maibe krize konfiansa"

Iha loron 7 Marsu Jornalista kla'ak ba intervista Sekretariu Jeral Fretilin Mari Alkatiri. Prezidenti Fretilin Lu Olo rasik halo vizita ba nia sekretariu iha nia hela fatin Farol. Jornalista kla’ak dadalia kona ba investigasaun ba akontesimentu 11/2, operasaun konjunta no estadu de sitiu.  Jornalista kla'ak Zevonia Vieira, Efrem dos Anjos, Nuno Rodriguez no Zesopol Caminha husu perguntas hirak tuir mai ne'e:

 

Relasiona ho rezultadu autopsi ba Alfredo nia isin ne'ebé seidauk publika?

Tuir  lei, iha faze investigasaun ne segredu justisa no labele publika, purke seidauk iha akuzasaun. Kuandu iha akuzasaun mak bele loke. Kuandu faze investigasaun hanesan publiku ita  hakarak hatene buat hotu,  ne ita nia direitu maibe tuir los mak ne ita haree deit agora investigasaun uluk komisaun internasional ninia investigasaun publika tiha ema komesa hanoin katak A ne’e kriminozu ka B ne'e lae. So tribunal  mak desidi. Agora problema ita atu foti mak se investigasaun ne klean duni ka la klean. Ne mak importante liu, investigasaun tenke klean e tenke iha kredibilidade. Ema sira hotu tenke fiar ba ema sira nebe halo investigasaun, se ema la fiar biar ema foti desizaun mai mas ema sei dehan nafatin keta iha buat ruma subar karik, sempre iha ema que dehan  ne laos sempre mas maioria tenki fiar.

Iha investigasaun, UNPOL ne'ebé servisu hamutuk prokurador jeral, governu rasik mos husu FBI no AFP atu halo investigasaun, ida ne'e halo duvida ba ema?

Hau la koñese termos da referensia ba partisipasaun ba FBI ho AFP. Ne hau hanoin la iha tan karik, se hau koñese hau bele halo komentariu, hau bele dehan saida mak sira halo iha ne para atu simu ordem deit ba foti kartus ida iha neba atu analiza buat sira ne ka atu mai ajuda ita investiga buat klean tebtebes? FBI no AFP nia kredibilidade  hanesan nia kompetensia hau la tau duvida. Kuandu mai ona iha ita nia rai ita tenke hatene termos da referensia.  Sira mai ne atu halo saida? Sira atu hatan ba se sira nia konkluzaun ne atu fo ba se? Fo ba governu ka fo ba prokurador jeral da republika e hatutan tan sira nia servisu ne hanusa? Termos da referensia laiha, bolu ema sira ne mai hanesan ita ba konvida ema mai festa batizadu. Agora tamba parlamentu aprova tiha ona rezolusaun ba komisaun internasional ba investigaaun entaun hau hanoin hein lai se governu hatutan tan nia servisu atu husu komisaun internasional ba investigasaun ka lae? Agora mos ita hein se estadu husu ka la husu komisaun internasional ba investigasaun?

Wainhira akontesimentu 11/2 ema barak deskonfia katak Fretilin mak iha kotuk no too agora ema balun sei kontinua hanoin hanesan ne'e?

As vezes hau rona buat hirak ne'e hau nia sorin makili fali, tamba sasan hothotu ne'ebé Fretilin halo diak ne'e sira dehan sira mak halo. Sasan hotu-hotu sira halo at sira dehan Fretilin mak halo. Se Fretilin mak iha kotuk mai ita hot-hotu halo presaun ba governu atu iha komisaun internasional ba investigasaun para sasan hotu klaru para ita labele dun malu nafatin.

Foin lalais debate konaba rezolusaun atu harii komisaun internasional ba investigasaun, deputadu balun kontra rezolusaun tamba esperiensia 2006 iha duni komisaun investigasaun maibe la klaru too agora?

Iha 2006 hau nia naran rasik la hetan provas atu akuza hau no husu hatutan investigasaun hosi prokurador jeral estadu no la hetan evidensia no kazu ne'e arkiva tiha ona.  Sr. Rogerio Tiago Lobatu ba to tiha tribunal e tama kadeia portantu labele akuza, Fretilin  tuir nafatin dalan ba justisa nian.

Tuir ita nia haree, petisionariu sira ne'ebé agora konsentra iha Aitarak Laran no la kleur Salsinha integra an, krize hotu ona?

Krize laos petisionariu sira, estadu de krize ne'e krize politka, krize institusional, krize de konfiansa. Ita labele halo buat ida, ita la konfia malu ona ne'e mak realidade. Laiha konfiansa ba konstituisaun. Ita tenki haree no buka solusaun, tur hamutuk atu haree hori ohin atu halo saida? Saida mak sira halo agora iha 2006 sira la husik Fretilin atu uza forsa rezolve problema, Fretilin halo agora sira halo ne'e krime tamba ne'e problema seguransa interna. Situasaun 2006 at liu labele uza forsa.

Ita boot nia haree ba estadu de sitiu no operasaun?

Ami fo apoiu ba operasaun ne'e partido uniku so Fretilin mak halo, prezidente halo ona deklarasaun, ami nain rua (Lu Olo) rasik sai ho bankada fo apoio ba buat ida ne'e. Estadu de sitiu ami la konkorda. Mais, desizaun mai ona ami kumpri, buat demokrasia mak hanesan ne'e o bele la konkorda mais desizaun mai husi orgaun soberania hanesan parlamentu autoriza presidente intereno dekreta ita kumpri ne'e mak demokrasia, laos dehan agora hau la kumpri ne'e lalos?

Fretilin rasik fo apoiu ba operasaun konjunta maibe iha parte seluk duvida ba akontesimentu 11/2?

Fretilin nudar partidu boot se la fo apoiu ba operasaun ne'e bele dehan katak partidu ne'e  bele rekoñese  iha grupu kaer kilat ba subar iha ai laran no estadu laiha direitu atu ba kaer, ne labele iha grupu ilegal kaer kilat lao iha ai laran iha ne'ebé deit estadu iha direitu atu tuir sira tamba ne mak FRETILIN nia prinsipiu. Estadu de sitiu ne'e kondisaun ida ne'ebé governu AMP hari ba sira atu atua, ba hau la presiza no laiha nesesidade estadu de sitiu.  Tamba tau tiha estadu de sitiu sira dala barak atua sala tiha fo dalan ba polisia sira atu halo violasaun direitus humanus tamba estadu de sitio ema hanoin estadu de sitio ne  bele halo sasan tuir sira nia hakarak. Baku ema, tama ema nia uma naran-naran, prende ema naran-naran. Sira tauk ema halo demonstrasaun ne'e mak sira deklara estadu de sitiu.

Oinsa ita haree prosesu estadu de sitiu?

Provedor komesa koalia sai buat ne'e. Esesu ne'e polisia mak halo, forsa mak halo laos governu mak halo, uluk hau nia tempu ate buat servisu ida ba empregadu nivel 1 mak halo sala sira dehan hau mak halo sala. Saida mak polisia halo, saida mak forsas halo, durante periudu operasaun ne'e governu tenke simu responsabilidade la bele tau todan deit ba polisia, tau todan deit ba forsas sira.

ONU tau matan ba seguransa maibe tamba sa mak  iha tempu ne'eba la foti inisiativa atu halo investigasaun maibe tenke ser husu fali Australia ka Amerika mak halo?

Ita haree kontradisaun bot ida agora ih ita nia rain laran ne'e, lolos kuandu iha rezolusaun konsellu seguransa dehan seguransa defeza responsbilidade ONU nian, desizaun sira ne'e tenke halo ho koordenasaun ho ONU minimu maibe as veses tamba ita mos hakarak reaze lalais ba situasaun ida as veses ita foti desizaun.

Se ita tuir lei normal rezolusaun konsellu seguransane'e tama ona hanesan lei Timor  nian. Tantu se iha lei, ita foti desizaun ida kontra lei ida, ne'e komplikadu tebtebes. ONU agora evita tamba sira lakoi atu halo konfrontasaun poder rua iha rai laran. Sira mai iha ne'e para ajuda, maibe sira mos tenki asume sira nia responsabilidade. Se sira mak garantia defeza no seguransa, halo nusa mak buat sira ne bele akontese, se presidente ema atu tiru mate? Sira tenke asume mos, la bele dehan agora ne'e sira mos deit ita mak foer ba nafatain, ne mos labele .

Foin lalais PM hateten katak petisionariu sei la fila tan ba kuartel tamba husik kuartel tiha ona, laos desizaun hanesan mak ita foti no sai hun ba krize ne'e?

Ne mak hau dehan, as veses hau nia sorin makili fali, uluk tamba hau foti desizaun ida ne'e hau kulpadu ba buat hotu-hotu. Tamba hau dehan sai ona - sai ona buka dalan seluk par fo servisu; ne’e hau sai at liu diabu; agora  ema seluk halo fali ne sai MAROMAK fali. Tamba ne’e mak ita dehan ne’e ita nia sosiedade ne laos hakarak sasan atu lao los maibe hakarak sasan atu lao tuir deit saida mak sira hakarak.

Agora fila fali ba petisionario iha Aitarak Laran Salsinha tun problema timor bele rezolve?

Tanba sira laiha opiniaun ida lolos ba krizi ida ne'e, krizi ne'e laos krizi petisionarios, krizi ne'e laos krizi IDPS, krizi tanba lakon konfiansa ba malu, lakon konfiansa ba intituisaun estadu ninian ne'e mak krizi boot, se sira konsege rezolve problema petisionarios, IDPS rezolve ona problema Timor nian hau bele dehan sira halo milagre boot tebes, hau nia reseiu deit kampu petisionariu sai fali kampu IDP ida seluk. Hau rona katak balun lori familia ba iha ne'eba hotu keta atu sai IDP ida perigozu liu karik.

No comments: