Grupu Haksesuk Kla'ak (Discussion Group)

Subscribe ba Kla'ak Online
Email:
Vizita grupu ne'e

17 April 2008

Profesores Cubano 35 Mai Timor Atu Halakon Analfabetizmu

nuno rodriguez TCHAILORO
Ho motor Honda Karisma metan Institutu Edukasaun Popular nian, hau tula hau nia maluk Waidinik ne'ebé mos nudar Jornalista kla'ak lao ba simu profesores Cubano 35 ne'ebé too ho Merpati iha loron 25 Marsu. Iha tasi ibun pantai kelapa, bain-bain ita bele haree aviaun merpati semo tun no semo sae; hateke ba leten se merpati semo tun duni ona, maibe hau la haree sinal ida. Hau koko halai ho velosidade 60 km/h atu bele too lalais, tauk la toman serimonia simu Cubano sira.


"Merpati seidauk too ida, halai neineik deit", dehan Waidinik fo hanoin. "Aviaun seidauk too?" Hau husu atu konfirma katak aviaun seidauk too duni. "Aha…aviaun seidauk too". Ami espera katak ami sei hasoru kompañeru Cubanos hodi hateten: "bem vindo ao Timor-Leste".


Ho kartaun Jornalista hau bele tama too fatin VIP aero portu Nicolao Lobato tanba nunka tama fatin ne'e. Oportunidade diak, oportunidade atu fo bem vindu no bele hakerek informasaun ruma konaba alfabetizasaun. Hau hanoin katak ho kartaun press hau bele tama too laran hodi bele simu Cubano sira. Hau lao too iha pasajeiru VIP sira nia hein fatin. Laiha sinal ida atu hateten katak press labele tama. Hau haree deputadu Rui Menezes, Cecilio Caminha no Vise Prokurador Jeral Ivo Valente tur hamutuk iha sofa naruk ida. Hau haree sira no ami koalia iha lian Fataluku. La kleur Carla Mota nudar responsavel Public Relation VIP-kolega eskola SMA Negeri I-Dili, jurusan Biologi lulusan 1993 hit ain hakbesik mai hau hodi hateten: "Jornalista ne'ebé laiha kamera video labele liu odamatan ne'e."


Hamrik besik odamatan ne'ebé iha funsaun duplu; odamatan atu bele uza hodi tama sai maibe bele mos sai fronteira ba ami jornalista ne'ebé la halo jornalismu vizual. Hamutuk ho jornalista sira seluk hosi jornal, RTL no TVTL ne'ebé mai tarde, hamrik odamatan funsaun rua ne'e hodi hein konferensia imprensa hosi Ministru Edukasaun.


Haree hosi dook Funsionariu hosi sentru edukasaun não formal kabala tais no kaer salendang ho kor bandeira Timor-Leste komesa hakbesik an ba aviaun merpati ne'ebé foin hatur nia isin besi ba rai. Hakarak dokumenta serimonia ne'e iha fotografia, tanba ida ne'e nudar esperiensia uniku ba kompañeru sira hosi Cuba. Maibe, triste oituan, serimonia ne'e lao liu deit, koko atu hasai foto husi liur maibe kamera Nikon D40 ho lensa 55 mm sei la mos hasai hosi dook.


Jornalista sira kontinua hein atu rona konferensia imprensa hosi Ministru atu bele publika informasaun konaba profesores Cubano. Kolega antigu ida ne'ebé hau haluha tiha nia naran hodi hateten: "Imi tenki monitora mos Cubano sira tanba sira la hatene lian Tetum oinsa sira bele hanorin ema le no hakerek." Ho liafuan badak hau hatan: "Laos sira mak hanorin, sira fo asesoria deit no ema Timor rasik mak hanorin."


Ministru Edukasaun João Cancio Freitas tur iha meza klaran, Vise Ministru Paulo Asis tur ministru nia liman kuana no embaxador Cuba Ramon Hernandes tur ministru nia liman karuk. João Cancio hateten: "Ministeriu Edukasaun iha kompromisu makas iha setor edukasaun ensino ho kualidade. Ne'e la signifika katak ami tau matan deit ba ensinu formal. Ami preokupa hotu ho ensino não formal." João Cancio mak formaliza koperazaun Timor-Leste ho Cuba iha fulan Novembru 2007, akordu ne'ebé asina entre embaxador ho ministru.


Jornalista hosi TVTL hatoo perguntas ida konaba kestaun lingua, perguntas ne'ebé kuaze hanesan ho ema barak ne'ebé kestiona bainhira halao koperazaun ne'e. João Cancio hatan: "Agora dadaun materias hotu iha tiha ona iha lian Tetum." Materiais iha filme, estudante medisina iha Cuba mak sai artista.


Profesores Cubano sira haree hosi nia fiziku sira nia tinan 45 ba leten, ne'e hatudu esperiensia barak mos. Tuir informasaun katak profesores balun ba tiha ona nasaun seluk hodi halao programa hanesan. Hanesan mos grupu 11 ne'ebé mai iha 2005 nia rohan, molok mai iha Timor-Leste profesores halibur an iha Instituto Pedagogico Amerika Latina Y Caribia (IPLAC); institutu edukasaun ne'ebé koñesidu iha mundu.


Profesores Cubano Eduardo Castilio Mendonca hateten ba kla'ak: "Ami hotu ne'ebé foin too, ami sei la haluha serimonia ne'ebé ministeriu organiza hodi simu ami iha aeroportu. Ami mai atu kontinua knaar ne'ebé halao tiha ona no fo kontribuisaun atu hatun alfabetizasaun iha Timor-Leste."


Iha fulan Jullu 2007, Prezidenti Republika Ramos Horta ofisialmente loke aula iha Metiaut Dili ba kampaña ne'ebé governu anterior lansa iha fulan Marsu 2007. Iha abertura aula ne'e Ramos Horta hateten katak iha tinan 5 mai, Timor-Leste sei deklara an livre hosi analfabetizmu. Tanba ho misaun atu halakon analfabetizmu profesores Cubano hamutuk 35 mai Timor-Leste.


Kooperazaun entre Timor-Leste no Cuba iha area alfabetizasaun hahu hosi vizita ne'ebé Primeiru Ministru Mari Alkatiri hodi hasoru Fidel Castro iha Havana iha 2005. Fidel Castro iha tempu ne'eba husu atu forma grupu ida hodi fo apoiu ba alfabetizasaun iha Timor-Leste.


Iha fulan Dezembru 2005, profesores Cubano hamutuk 11 mai iha Timor-Leste atu hahu prepara ba kampaña nasional ba alfabetizasaun. Grupu ne'ebé konsiste ema nain 11 mai Timor-Leste no hahu halo nia servisu desde 2006. Foin iha fulan Janeiru 2007, Primeiru Ministru Ramos hasai rezolusaun atu forma strutura ba kampaña nasional ba alfabetizasaun. Sekretariadu ba kampaña nasional alfabetizasuan mos forma no hahu halao rekrutamentu monitores, formasaun ba koordenador sub distritu no prosesa ekipamentu hanesan Televizasaun, DVD, jerador no sasan seluk ne'ebé presiza ba halao loke aula.


Metodu ne'ebé hanorin bolu nudar Si, Yo Puedo (Los, Hau Bele). Metodu hanorin liu hosi televizaun. Iha fulan tolu nia laran ema bele le no hakerek. Mundialmentu iha tinan 2006, UNESCO fo premiu ba metodu Cubano ne'e nudar metodu kampaña nasional alfabetizasaun ida ne'ebé diak liu iha mundu. Metodu ne'e agora aplika iha nasaun 29 iha mundu. Cuba rasik deklara an livre hosi analfabetizmu iha tinan 1961. Iha Venezuela ho tulun programa hanesan iha tinan 1 ho balun deit halakon analfabetu ho numeru liu miliaun ida.


Rezultadu hosi knaar profesores Cubano 11 hamutuk ho Timor oan ne'ebé servisu nudar monitores, koordenador sub distritu no estudantes sira ne'ebé servisu iha sekretariadu, iha fulan Novembru 2007 ba dala uluk iha istoria sistema edukasaun nasional rekoñese graduasaun ba 1400 alfabetizadus.


"Tuir lolos kada fulan tolu bele halo graduasaun ba 4000-5000 maibe ne'e depende ba ekipamentu hanesan kombustivel, jeradores, TV, DVD bele distribui ba suku hotu-hotu iha Timor-Leste," dehan koordenador profesores Cubano Jose Manuel Leira ba kla'ak.


Diretor Diresaun Edukasaun Não Formal Filomeno Lourdes ne'ebé akompaña prosesu ne'e hateten ba kla'ak iha nia servisu fatin: "Sira iha hotu ona, materiais seidauk iha. Ita buka jeitu atu materiais kompletu iha desa hotu, atu iha vontade diak hodi hanorin. Diretor ne'e rasik bainhira entrevista kontinua asina dokumentu sira atu bele fasilita lalais transporte ba profesores sira atu desloka ba sub distritu no oinsa bele iha material ne'ebé kompletu.


Iha sekretariadu sentru edukasaun não-formal, meza barak ba kampaña alfabetizasaun nian ne'ebé tuir lolos distribui hotu sei iha hela loron manas nia okos, balun komesa tohar no fuhuk ona. Kadeira masa mutin sei nakonu iha auditorium não-formal.


Profesores Cubano hamutuk 35 tur iha sala ida hodi rona esplikasaun hosi sira nia koordenador Jose Manuel Leira konaba lalaok kampaña durante ne'e no karateristika ka kustume Timor-Leste. Profesores sira ne'e sei hela iha Dili durante semana ida no sei ba sub distritu semana tuir mai.


Ho profesores Cubano foun hamutuk 35 sei fo benefisiu boot liu ba Timor-Leste. Sei diak liu bainhira hahu kampaña ho profesores hamutuk 11 deit. Laiha tan duvida ba sira nia komitmentu no servisu makas atu halakon alfabetizasaun iha Timor-Leste. Tuir esperiensia besik tinan 1, profesores Cubano feto ka mane maski ho motorizada deit sei lao haleu suku hotu-hotu hodi monitoriza alfabetizasaun nia lalaok.


Knaar profesores mak halo monitorizasaun no mobiliza kampaña nasional iha nivel distritu too suku. Tanba ne'e lao husi suku ida ba fali suku seluk. Armando Seixas, koordenador alfabetizasaun distritu Ermera hatoo nia sasin mai kla'ak konaba oinsa nia haree profesores sira ne'e servisu. Iha loron ida, Armando Seixas tula profesora Cubana atu ba halo monitorizasaun, iha dalan klaran motor GL Pro ne'ebé sira sae monu. Profesora ne'ebé monu hamrik kedas no hateten: "A luta continua", maski Armando sinti moras, maibe tanba haree espiritu profesora Cubana nia mos sae fali motor no hatutan sira viazen atu halo monitorizasaun ba suku destinu.


Jose Antonio de La Campa, profesores iha distritu Lospalos hateten ba kla'ak iha aero portu Nicolao Lobato bainhira atu simu nia maluk 35 ne'ebé sei troka sira nain 11 ne'ebé halao tiha ona servisu iha Timor-Leste durante tinan 2: "Koordenador sub distritu Timor oan foin mak adapta oinsa ami servisu, ne'e nudar limitasaun ida, maibe, agora sira iha esperiensia balun atu hadia liu kampaña alfabetizasaun."


Aula alfabetizasaun hahu lao iha fulan Jullu 2007 too Dezembru 2007 iha aula hamutuk 225 ne'ebé funsiona. Maibe, tanba birokrasia ne'ebé kleur atu responde lalais nesesidade kampaña alfabetizasaun ho metodu Cubano, ohin iha deit sala 62 ne'ebé funsiona. Aula sira iha suku ne'e kontinua funsiona tanba iha eletrisidade. Koordenador alfabetizasaun Timor oan desde fulan Jullu 2007-Marsu 2008 la hetan kombus-tivel atu halao monitorizasaun.


João Cancio reafirma tan katak iha tinan 5 nia laran ho ajuda hosi profesores Cuba Timor Leste sei bele livre hosi analfabetizmu. Ita hotu hein katak Timor-Leste bele livre hosi analfabetizmu iha tinan 5 nia laran. Tuir esperiensia hosi nasaun sira ne'ebé susesu ho kampaña iha lisaun ida mak hanorin mai ita katak vontade politika.

No comments: