Grupu Haksesuk Kla'ak (Discussion Group)

Subscribe ba Kla'ak Online
Email:
Vizita grupu ne'e

17 April 2008

Jose 'Josh' Trindade: Knar Kultura Timor ba Prosesu Hari'i Nasaun


Kultura hanesan aspeitu ida nebe importante tebes ba ema nia moris nudar individual, membru sociadade no sidadaun ba nasaun ida. Konstituisaun RDTL mos rekuinhese importansia Kultura iha hari'i nasaun foun ida ne'e.*

Iha Konstituisaun RDTL artigu 59.1 hakerek katak:



"Nasaun tenke rekunese no garantia katak sidadaun
hotu-hotu iha direitu ba edukasaun no kultura, …"

Artigu 59.5 mos hakerek katak: "Ema hotu-hotu iha direitu atu goja kultura no kreavidade no obrigasaun hodi preserve, proteje no fo valor ba kultura sira nebe fo hela ba ita". Klaru ba ita katak, ita nia direitu kultura garantia ona iha konsituisaun. Maibe realidade hatudu oin seluk. Iha kotenstu prosesu hari'i nasaun-istadu, ita haluha tiha ita nia kultura, ita nia hun no abut. Iha Prosesu hari'i nausaun, ita importa but husi rai liur sira mak mai implementa iha ne'e. Tradisaun diak husi ita nia avo beiala sira, ita la liga tiha. Malisan sei kona tan ita karik? Tanba Kultura ne'e importante tebes ba vida nasaun ida hodi hakat ba oin, foin lailais ne'e hau halo peskiza ida kona ba oinsa atu usa kultura Timor nian hodi rezolve konflitu politika iha 2006. Iha peskiza ida ne'e, hau foka ba 'problema ka konflitu entre Lorosa'e - Loromonu" nudar sentru analisa iha hau nia peskiza. Relatoriu final husi peskiza ida ne'e ho titulu "Hanoin Fila Fali Identidade Timor Oan Nian Nudar Estratejia Hari'i Dame: Konflitu Entre Lorosa'e - Loromonu Husi Perspetiva Tradisional" (Bele asesu iha website ne’e iha Tetum ho inglés).

Hare ba problema Lorosa'e - Loromonu nebe mosu iha krize 2006, hau hetan katak, konflitu entre Lorosa'e - Loromonu ne'e problema foun ida. Problema ne'e hanesan fenomena foun iha Timor nia istoria. Hare' fila fali istoria Timor nian, iha tempu visi avo sira nian, tempu Portuguese, funu sivil 74-75, no okupasaun Indonesian nian, nunka mais mosu isu ida Lorosa'e - Loromonu. Relatoriu CAVR mos hatudu momos katak, mesmu iha konflitu bo'ot entre Timor oan iha 74-75, maibe konflitu ne'e nunka mais daet ba Lorosa'e - Loromonu.

Pergunta bo'ot ida mai ita, tansa problema ne'e mosu iha krize 2006?

Iha peskiza no relatoriu barak-barak hodi analiza asuntu Lorosa'e - Loromonu ne'e. Relatoriu barak hare liu ba aspeitu ekonomia, asesu ba servisu, edukasaun, juventude hst, nudar fatores nebe kontribui ba krisi 2006.

Iha hau nia peskiza, hau koko atu no analiza krizi 2006 espesialmente problema Lorosa'e - Loromonu husi perspetiva tradisional nian. Hau koko atu analiza problema Lorosa'e - Lromonu husi perspetiva tradisional. Timor oan sira nia hanoin rasik kona ba asuntu ida ne'e.

Hau hetan konklusaun katak, kulturalmente, problema Lorosa'e - Loromonu ne'e laiha. Desde avo sira nia tempu to'o agora, hori uluk hori wain, laiha buat ida dehan Lorosa'e - Loromonu. Timor ne'e ida deit, mesak feton nian deit naan nian deit .

Maibe, politikamente, iha duni divisaun entre Lorosa'e - Loromonu. Divisaun ka konflitu hun husi Lorosa'e - Loromonu mak liafuan "rezistensia". Wainhira ita koalai ona kona ba ita nia esperiensia iha rezistensia nia laran, ita komesa ona reklama katak, ita husi rejiaun ka parte ida ne'e terus liu ou servisu makaas liu husi parte ka rejiaun ida neba. Ida ne'e sala. Maibe mos, liafuan rezistensia, laos deit kria problema entre rejiaun rua entre Lorosa'e - Loromunu ka PNTL - F-FDTL, iha nive individual mos, wainhira Timor oan nain rua tur hamutuk koalia kona ba rezistensia, ida komesa ona reklama katak nia servisu no kontribui makaas liu iha resistensia, kompara ho ninia kolega. Baibain ita rona lifuan barak ema koalia, "ha mak luta nain, hau mak terus nain, hau mak funu nain, hau ema resistensia". Kuitadu! Sira nebe uluk la involve aan iha rezistensia ita soe ba nebe? Sira nebe hanesan ferik katuas sira iha foho, uluk iha '99 ba deit vota ita faan fali sira ba nebe? Ita nia joven sira nebe laiha ligasaun ho rezistensia ka funu kontra Indonesia, sira ne'e sente sira parte husi prosesu hari'i nasaun ka lae? Tanba sira la involve iha resistensia, tanba ne'e dala ruma sira hanoin, se nasaun ne'e ba ema rezistensia deit, diak liu ita sobu rahun tiha, diak liu sunu. Dala ruma bele akontese hanesan ne'e.

Se sira, ema nebe laos luta nain, senti sira laiha direitu nebe hanesan, entaun sira komesa odi ona, komesa doko no sobu ona nasaun ne'e halo sai rungu-ranga tiha para ita hotu labele aproveita. Entaun buat ida dehan "rezitensia", nebe uluk halo ita sai unidade metin, agora tanba ita nia inimigu laiha ona be, ita komesa ona fahe malu. Ita nia unidade komesa mamar no fahe malu dadauk ona. Ita komesa ona iha Lorosa'e - Loromonu ka Mambae - Makasae. Maibe uluk ita bolu malu mesak "Timor Oan deit". To'o agora tuir lolos ita fahe malu namkari lemorai tiha ona, maibe ita sei taka matan, ita sei lakohi hare realidade ka fenomena ida ne'e. Ita halo finzi katak divisaun entre ita ne'e laiha, problema entre Timor oan laiha. Se problema entre ita laiha, tansa iha barak mak sei hela iha lona okos? Tanba sa mak ita sei hafu malu hanesan busa ho laho? Tanba sa mak ita sei hare'e malu matan la mos?

Tuir mai mos, iha hau nia peskiza ne'e, hau hetan katak, Timor nudar nasaun ida, ita iha ona krizi identidade. Krizi identidade nasional hanesan fator ida nebe kontribui ba Konflitu entre Lorosae'e - Loromonu. Se ita iha ona krisi identidade, ita nia nasaun nakdoko ona, no unidade nasional bele naksobu hanesan agora ne'e.

Balu mos fiar katak, ita nudar Timor oan, ladun rekuinese no fo valor ba ita nia kultura nudar nasaun ida. Entaun buat sira ne'e hamutuk babeur ita to'o mosu konflitu no problema barbarak.

Balu mos dehan katak, ita lanu liu ona iha manan funu ida ne'e nia laran. Tanba ne'e ita haluhan tiha funu nain sira nebe sai ona matebian no ba ona iha mundu seluk. Ita seidauk selu sira nia favor. Ita fo mak osan ba matebian sira ne'e nia familia. Maibe ita husu tok, sira uluk fo aan ba mate ne'e tanba osan ka tanba razaun seluk? Dala ruma ita halo buat lalos iha prosesu hari'i nasaun. Ita halao ita nia prosesu hari'i nasaun la tuir prinsipiu sira nebe matebian sira fo sira isin ho ran hodi sosa.

Iha tan balu mos interpreta katak, problema hanesan Krizi 2006 mosu tanba Timor nia ai-rin nudar nasaun ida seidauk kuda metin. Ai-rin Timor nia sei namlele hela, tanba ne'e nasaun ne'e sei doko bebeik. Se ita hanoin didiak, ai-rin Timor mak saida? Hau hanoin ai-rin Timor mak ita nia Kultura. Se ita la respeitu no la fo valor ba ita nia kultura, ita nia hun no abut ne'e la metin. Timor bazeia liu nasaun ida ne'e ba demokrasia no direitus humanus. Maibe, barak interpreta katak, demokrasia agora, hanesan kroat ida ba povu hodi oho malu. Direitus humanus hanesan lia kroat ida hodi la respeitu malu. Tanba sa mak sai hanesan ne'e?

Buat sira ne'e mak hanesan fatores nebe kontribui ba krisi 2006 espesialmente iha problema entre Lorosa'e - Loromonu. Oinsa solusaun ba problema Lorosa'e - Loromonu? Dalan saida mak it abele usa atu hametin fila fali relasaun no unidade entre Lorosa'e - Loromonu iha nasaun foun Timor Leste? Peskija ida ne'e fo rekomendasaun atu uja dalan kultura. Atu resolve konflitu entre Lorosa'e - Loromonu to'o hun no prevene atu labele mosu fila fali iha jerazaun oin mai mak liu husi dalan Kultura.

Atu hadame Lorosa'e - Loromonu, ita tenki bolu Lia Nain, Liurai no lider tradisional sira, atu tur hamutuk no koalia iha BITI Bo'OT nia leten atu hakotu problema ida ne'e. Winhira sira koalia hotu ona iha BITI BO'OT nia leten, ita tenki halo juramentu ida, atu nune'e jerazaun foun labele tan hamosu buat ida ne'e.

Maibe NAHE BITI BO'OT no HEMU RAN seidauk to'o atu rezolve problema hotu-hotu. Ita mos tengke haforsa ita identidade, hametin ita unidade nasional, hamosu respeitu malu, no kria kompresaun diak ba malu. Atu nune'e it abele moris iha dame no hakmatek nia laran iha nasaun ida.

Tanba ne'e, ba longu prazu, peskiza ida ne'e fo rekomendasaun katak, ita tengki hari'i UMA LULIK NASIONAL ida iha Dili hodi simboliza ita nia kultura no identidade, no hametin ita nia unidade. Uma Lulik Nasional ne'e sei simboliza unidade ba Uma Lulik Bo'ot hotu-hotu iha Timor laran tomak. Nune'e hotu-hotu sei senti katak, Uma Lulik Nasional ne'e hotu-hotu ninian, no sei fo mahon ba ema Timor oan tomak, inklui etniku minoria sira hanesan chinesa, ema Indonesia, ema eropeia sira nebe agora sai nudar Timor oan.

Iha Uma Lulik Nasional nia laran, Timor oan hotu-hotu sei konsidera malu nudar maun alin, laiha ona Lorosa'e - Loromonu ou Firaku Kaladi. Timor oan hotu-hotu iha dever atu kria no manten dame no unidade iha Uma ida ne'e nia laran, atu nune'e it abele moris hakmatek hodi hare'e ba oin.

Se Uma Lulik Nasional iha, Lia nain no Liurai antigu sira husi rai-ulun, rai-klaran no rai-ikun mak sei tur hamutuk no desidi atu oinsa bele hari'i uma lulik ida ne'e. Desenhu Uma Lulik nasional nian tengki inklui simbol husi Uma Lulik hotu-hotu iha Timor laran, atu nune'e bele garantia katak ema hotu-hotu sente inklui iha laran.

Hanesan iha sistema tradisional, se Uma Lulik nasional iha ona, ita mos persiza Sasan Lulik Nasional. Ita bele kria tan Rota Nasional ida hodi simboliza poder politika hodi ukun rai no povu ida ne'e. Rota Nasional ne'e sei fob a Presidente eleitu mak kaer hodi simboliza ninia legitimidade liu husi dalan kultura. Nune mos ita bele uja ita nia Bandeira Nasional no Livru Konstituisaun ida hodi sai hanesan Sasan Lulik Nasional, hodi simboliza ita nia unidade no identidade. Maibe sasan lulik nasional sira ne'e molok atu tau iha Uma Lulik nia laran, uluk tenki halulik lai atu ema bele respeitu. Lia nain no Lider Tradisional sira husi Uma Lulik Bo'ot tomak iha Timor laran tenke fo bensa ka halulik sasan sira ne'e, molok atu hatama iha Uma Lulik nasional nia laran. To'o ohin loron, tanba ita la halo lulik simbol nasional sira, ita hare ita nia Bandeira nasional ne'e hanesan hena baibain ida, ema la respeitu. Ita nia konstituisaun ne'e hanesan surat tahan la vale ida. No simbol nasional sira ne'e ladun iha signifika ba Timor oan hodi hametin sira nia unidade.

Se mehi hanesan Uma Lulik Nasional ho Sasan Lulik nasional mak iha ona, ita bele apresenta ideias hanesan "diversidade iha uma ida nia okos" ho Bahasa Indonesia karik dehan "beraneka ragam di bawah naungan satu rumah", Ingles karik dehan "diversity under one house". Ho prinsipiu ka ideias sira hanesan ne'e, ita bele hametin ita nia unidade no fiar malu, hodi garantia dame no hakmatek iha ita nia nasaun.

*) Hakerek nain Analizador ba Kultura Timor. Artigu ne’e sei kontinua ba edisaun tuir mai ho nia sub-titulu “Oinsa Lideransa Nasional?”

2 comments:

Anonymous said...

Los duni, ita timor oan hakaas duni atu hari unidade nacional. Ita nia identidade nacional sei nurak no hanoin ba hanoin mai quasi la iha buat hanesan airin ba ita nia uman. Los duni, buat resistencia mak hanesan mahun ida nebe hamahan timor oan houtu sai ida deit. Maibe inimigu la iha ita mak sai inimigo ba malu.

Josh nia proposta atu hari unidade nacional ho dalan kultura. Hari umalulik nacional no buat lulik nacional. Proposta ida nebe tuir kultura Timor nian. Hau hanoin proposta nee la concorda ho realidade timor leste actual. Tamba sa? Timor oan sira hakarak buat nebe moderno. Sei hanoin dala rua atu fiar ba lulik sira. Segundo, timor nee fiar iha Maromak ida deit no ema barak mak catolico. Ba sira buat lulik nacional ou uma lulik nee kontra ninia fiar rasik kecuali sira nebe naran deit mak catolico. Sarani sira la fiar lulik laos deit tan sira halo tuir maromak nia ukun fuan maibe tan lulik nacional nee ninia conteudo mos la klaru. Se mak sei halulik buat sasan : rota nee atu bele sai legitima poder ida? Se Maromak ou rai nain ida karik. Hanesan nee karik istituisaun umano sira sei lakon ninia rasionalidade. Oinsa ita bele comprende buat hirak nee houtu. Atu hari unidade nacional precisa educasaun civica no hadiak liu tan professionalidade istitusaun publico nian e precisa tempo neneik. obrigado

Anonymous said...

Realsiona ona ho Komentario Lete, Ita bele hare Pe. Jose Cancio da Costa Gomes, SDB kraik ne'e:
===

HATENE MUDANÇA IHA CULTURA & EVANGELIZAÇÃO NUDAR
PARALELISMO NO MODA FOINSA´E TIMOR NIAN
INTRODUSAUN
Ita bele kompara historia ho mota nebe naksulin. Herakletos nia ideia
kona ba mudança katak: mota hanesan nebe o haris ba dala rua nian
ne´e la hanesan ona ida nebe o tama foufoun. Los, tamba be sulin
nafatin hela. Jerasaun foun lori anin foun ho paradigma foun no
jerasaun tuan husik hela ain fatin foun. Jerasaun mai no liu ita la nota.
Buat hotu-hotu nafatin iha movimento ba perfeição (meta/goal). Tempo
lao nafatin ba to´o nia rohan. Ita tenki hateke ba klean liu se ita hakarak
hatene (comprende) lolos sasan sira (realidades).
Los duni hanesan Qoheleth dehan iha Biblia katak laiha buat ruma foun
iha lalehan okos, maibe ita mos precisa hare husi perspectiva seluk.
Ninian los tamba mudança ida-idak tau-an iha buat nebe nunka muda
(altera). Ho perspectiva rua ne´e mak ita bele komprende lolos katak
história ne´e processo dialéctico ida entre continuidadedescontinuidade.
Iha buat rua ne´e mak ita tenki distingue (haketak): substancia ho
accidente. Mudança iha substancia mak bolu mudança substancial e
mudança iha accidente mak bolu mudança formal (accidental). Iha
contexto cultural, ita precisa deit mudança acidental, la´os mudança
substancial. Tan ne´e, ita tenki contextualiza mudança ida-idak (hatur
iha ida-idak nia fatin). Qoheleth nia hanoin ita bele komprende iha
paralelo ho Lavoisier nia principio kona ba energia rohan laek, katak
laiha ema ida atu hamosu (cria) no halakon (elimina) energia. Mudança
de energia iha deit ninia forma, la´os ninia substancia. Energia nakfilak
ba massa (sasan lubuk nebe ita bele hare ho matan no kaer ho liman)
no hafoin massa nakfilak fali ba energia continuamente, ne´e hotu
mudança formal deit. La mosu mudança substancial ruma ka laiha buat
foun seluk nebe mosu.
Foinsa´e sira mak agente mudança nian iha sociedade no mos iha
tradição ou cultura. Maibe dala wain sira hasoru confusões. Cultura mak
producto inteligência ema nian nebe sira hatutan (transmite), hafoun
(renova), no hariku (enriquece) husi jerasaun ba jerasaun. Nia mos
badaen (arte) ida nebe hatudu (express) ema ida nia-an rasik, ninia
matenek ho ninia criatividade, ninia sentimentos ho ninia emosaun sira.
Hafoin ema seluk haktuir (imita) husi tempo ba tempo ho nuança foun
(diferença delicada) husi mudança mamar nian (subtle change).
Nune´e nia hamosu perspectiva foun ba idade foun iha historia
humanidade nian hodi hari mundo foun ida. Nudar agente mudança
nian, foinsae ida tenki sai crítico (kroat) e preciso (tau lolos iha fatin) iha
ninia observação ka intervenção.
2
Ita nia tempo ne´e conhecido nudar idade pos-moderna nian, ka néon
badae as nian (high-tech), iha nebe pluralismo de valores culturais (folin
kultura nian) domina iha mundo tomak. Globalização causa mudanças
dramáticas nebe espectaculares. Mudança sira ne´e forma cultura
moderna singular ida deit hodi marca sociedade altamente civilizada.
Globalização ne´e sai nudar revolução boot ida iha área civilização
nian afekta estilos moris ema hotu nian to´o detailho (husi buat boot to´o
buat kiik) iha mundo. Ida ne´e mos ameaça ida ba primordialismo, nebe
hases povo primitivo sira ba ninin hotu. Neneik-neineik sira lakon sira nia
identidade cultural. Ikus liu golbalização ne´e hanesan revolução de
mentalidade nebe hamosu moris facil (easy life) ho barukten iha
competições as nia leet.
Iha papel ne´e hau hakarak atu aprensenta deit hau nia hanoin
(opinion) ho visão pessoal kona ba cultura Timorense ho moda
juventude nian iha sociedade em mudança. Hau hakarak deskute liu
perspectiva balun fiar Católica nian nudar paralelismo ida ho
identidade cultural Timorense. Ninia conteúdo foka liu ba entendimento
kona ba sentido de practicas religiosas e culturais Timor nian, nudar
fatuk & ai lulik ho uma lulik, ho valores evangélicos, hafoin papel foinsae
nian. Nuneé mos hau sei presenta hau nia opinião pessoal kona ba lia
(língua) nudar parte integral expressão cultural nian nebe dala barak sai
questão controvérsial ka polémica boot iha Timor Leste. Ikus liu, hau sei
conclui ho reflexão oan ruma hanesan desafio nebe bele tulun imi hodi
prepara-an ba Natal.
Knaar ne´e baseia deit ba hau nia reflexão husi observação pessoal,
investigação e pesquiza pessoais durante hau nia expriencia pastoral
iha aldeia sira tinan hrak liu ba nia laran. Dala barak hau dada lia ho
katuas sira quase representa districtos hotu, maibe liu-liu mak Baucau,
Lospalos, Viqueque sorin, Atabae balun, ho Ermera balun, hau ba loron
ruma mos iha Kupan. Iha buat barak hau descobre maibe hau hakarak
concentra deit ba expressão cultural e religiosa timorense e papel
juventude nian.
I. ENTENDE EMA TIMOR NIA HAREE KONA BA UNIVERSO
Religiosidade ema nian moris husi sira nia experiência religiosa iha
universo. Ema Timor hare natureza ne´e lulik (sagrada), hanesan ema
Asia sira seluk, Pacifico sira, ema Africa sira, ho America Latina sira, em
geral. Iha contexto ne´e, hau hakarak kolia kona ba ema Timorense
primitivos, ka sira nebe conservativo (timorense primordial).
Tamba sa mak sira hare natureza ne´e lulik? Sira iha razão fundamental
ida maski sira laiha kbiit atu explika. Sira nia kbiit laek atu explica ne´e
reflekte característica única ida nebe classifica sira ho ema centripetal
3
hodi haketak husi ema centrifugal. Ema centripetal mak sira hotu nebe
ho característica orienta ba fuan, contempla realidades iha universo
“em si” hodi absorve sira no laiha desejo atu racionaliza (reservado).
Oinseluk ho ema centrifugal sira nebe ho característica orienta ba ulun
(kakutak), analisa e racionaliza realidades iha universo ka hafahe sira
hodi fo naran ou razão ba sira ida-idak.
Religiosidade povo ida nian basicamente moris no naburas husi
experiência contemplativa kona ba movimentos iha universo.
Experiência mak locus ba manifestação divina. Fiar moris husi
experiência religiosa ne´e no livre husi racionalização. Teologia nudar
ciência mai ikus tiha, nudar influencia husi ema sira razão nian. Hanesan
ne´e mos experiência timorense primordial nian.
Tuir mai hau hakarak fo naroman oituan kona ba fiar ema Timor nian
nudar sira hatudu iha “fatuk & ai lulik” no “uma lulik” sira. Sira ne´e
hanesan representantes deit ba identidade cultural Timor nian tomak iha
ninia expressões religiosas.
A. Fatuk & Ai Lulik
Ema Timor considera buat hotu iha natureza ne´e lulik tamba Maromak,
Criador, ne´e Lulik. Ida neba lógica nebe simples liu, katak Maromak
ne´e Lulik, tan ne´e buat hotu nebe sai husi Nia liman ou Nia liafuan mos
lulik tan-tanan deit. Laiha liafuan ruma nebe hodi bele descreve
Maromak, no sira associa deit Nia ho criação. Hamtauk Maromak mak
sira considera nudar respeito nebe as liu hotu. Rai neba naran “Timor”
(Latim) caracteriza povo neba. Sira la temi kona ba Maromak, temi deit
mak Lulik nebe sira associa ho “Loron no Fulan”. Nune´e mos sira la temi
Loron no Fulan nar-naran, tamba sira associados ho Maromak (Lulik).
Ema Makasae bolu Nia naran “Uru-Watu”, ema Fataluku bolu Nia naran
“Uru Watsu”, ema Waima´a-Midiki-Naueti sira bolu Nia naran “Lara
Wulo” ou “Bo´odai” (pessoa desconhecida) ou “Hire Ulatu”.
Hierarkia respeitu nian tuir mai mak Matebian sira (klamar), liuliu sira nia
beialan sira. Sira tauk mos atu temi beialan sira nia naran, sira berani
temi deit wainhira tunu tiha buat ruma (manu ruma ka bibi ruma ou
balada seluk ruma) ka iha ceremonia religiosa ruma. Hierarkia respeitu
nian ida ikus mak natureza, labele ta ai ho sunu duut ka estraga sasan
nar-naran iha natureza. Ema hola parte iha natureza, tan ne´e bandu
atu fakar ran, liu-liu oho ema, se lae sei hetan maldição ka tusan todan
daet to´o ba jerasaun sira tuir mai.
Fiar ida ne´e implica hamtauk ba foho no be-matan sira nudar Lulik nia
horik fatin. Tamba ne´e mak sira hari uma lulik wain liu iha foho lolon sira
no foho-oan sira nia tutun. Maromak ida deit ho nia criação sira, maibe
Nia haketak husi sira nudar Entidade nebe as liu ita ema nia hanoin. Iha
normas e regras éticas nebe regula hierarkia respeita ne´e. Sira nebe
4
viola normas e regras ne´e sei hetan kastigu husi Lulik ou Matebian sira
nudar Lulik nia liman los.
Ho razão ida ne´e no iha contexto ida ne´e, hau pessoalmente suporta
katak fiar iha fatuk & ai lulik bele ser justificada. Se ita compara ho
Catecismo Igreja Católica nian katak Maromak iha Lalehan, iha rai no
iha fatin hotu-hotu, entaun fiar neba mos bele hetan justificação. Maibe
los duni dala ruma sira exagera no cria confusões oituan iha ita nia
entendimento, tan ne´e mak precisa naroman husi razão.
Maromak nia “Omnipresença” (iha fatin hotu-hotu) ne´e ema ida la
nega. Se karik ita husu katuas sira kona ba Maromak, sira simplesmente
sei hatan katak “Lulik” no ita nia hanoin la to´o. Se karik ita husu beialan
sira nia naran sira sei hatan hanesan. Lulik nebe sira refere ba ne´e
“Substantivo”, la´os adjectivo ida. Sira admite katak sira lolos la´os hahi
fatuk & ai sira em si, maibe hahi ba Lulik nebe presente iha fatuk & ai
ne´e. Sira iha kbiit atu observa no sente kbiit sobrenatural nebe horik iha
ai ka fatuk ruma ou objectos ruma nebe sira experiência. Kbiit
sobrenatural ne´e sira bele usa atu kura moras ou necessidade seluk
ruma nudar bensaun ida. Sira bele usa mos atu duni diabu (exorcise)
husi uma ka fatin ruma ka ema ruma.
Sira usa sinais e símbolos atu comunica ho Lulik liu husi liafuan no hahalok
sira. Objectivo comunicação ne´e nian mak simplesmente atu hahi Lulik
tamba bensaun sira isin diak nian ka colheita nian. Iha mos intercessões
ba necessidades oin-oin. Hahi ne´e nafatin ho hasae sacrifício buat
karan ruma husi batar ho hare foun no balada sira (bibi, manu, etc.).
Iha contexto ne´e mak ita bele entende katak fiar primitiva ema Timor
nian ne´e mos parte iha monoteísmo: Lulik ida deit nebe presente iha
fatin hotu-hotu. Nia Transcendente (iha leten as liu) no mos Imanente
(presente iha natureza/rai). Nune´e la susar ba sira atu percebe
Maromak nebe manifesta nia-an iha natureza nudar Nia hatudu ba
Abraham, Isaac, Jacob, Moisés, no profetas sira seluk. Nudar Nia revela
Nia an no Nia kbiit ba sira liu husi objectos naturais: rai lakan, udan, anin,
kalohan, ahi, be, fatuk & ai, no mos iha forma nudar ema iha Mamre,
etc.; ikus liu mak Ninia revelação boot iha Jesus Cristo rasik, Maromak nia
oan halo-an ba mane. (incarnação).
B. Uma Lulik
Uma lulik iha mos naran seluk ida, uma lisan. Uma ida ne´e, uluk nanai,
sai nudar símbolo comunhão entre ema moris ho matebian sira hamutuk
ho Lulik. Comunhão ida ne´e iha ligação entre “fetosan – umana” nebe
hola parte iha uma lisan hanesan ou mai husi tradição hanesan no husi
hun ida deit (jerasaun husi abut ida deit). Uma ne´e lulik tamba iha uma
ne´e nia mahon (okos) mak ema halo aliança nebe sei la kotu ka halao
ceremonia kabem nian ho ceremonia sagrada sira seluk tan.
5
Sira iha mos ema lulik, ida nebe comunidade fo fiar hodi halao knaar
nudar presbítero. Nia knaar mak hamulak no hasae sacrifício ba Lulik no
mos ba matebian sira; ida ne´e buat nebe diferente ho Igreja nia
hanorin katak sacrifício ba deit Maromak. Presbítero halo buat hotu ne´e
hodi comunidade ka sira hotu nebe pertence ba uma lisan ne´e nia
naran. Nune´e, função uma lulik ne´e nian mak nudar fatin ida hodi
halibur hamutuk atu hamulak no han hamutuk nudar família boot ida
husi hun ida deit. Iha ceremnia neba mak oportunidade osan mean nian
atu bele hasoru malu hodi conhece malu. Ceremnia ne´e hala´o tinan
ida dala ida ou depende ba necessidade.
Uma lulik mos iha função nudar fatin reconciliação nian. Hahalok dame
malu nian ne´e kesi metin hodi ran, ema nia ran ka balada nian, atu
bele reintegra e reencontra mos sira nebe iha conflictos. Violação ruma
ba regras ka normas mos precisa reconciliação hodi haktuir ida-idak nia
salah (culpa) iha uma lulik nia mahon, nune´e bele iha sasin
(testemunha) barak no sagrada. Husi hahalok ne´e sira bele hafoun
nafatin sira nia amizade no kesi família sira besik malu nafatin iha
matebian sira no Lulik nia oin iha uma lisan nia mahon. Uma lulik ne´e
paralelo ho Igreja. Nune´e entre uma lulik ho Uma Kreda laiha
contradição ruma tamba sira rua partilha idealismo e meta (fim) nebe
hanesan: promove comunhão hodi insiste koba ba justiça no hakmatek
(paz) ho harmonia.
Uma lulik la´os fatin nebe atu hahi sasan antigos sira nebe rai iha laran
neba, maibe fatin ida atu halao (exerce) memoria nebe beialan sira
hatutan no hadaet hela mai. Hahi ne´e uluk nanai hasae ba Lulik no
matebian sira sai nudar mediador (ponte) deit. Ita bele nota ida ne´e
husi hamulak sira ema lulik nian: Hato´o ba hatutan ba! Hato´o no
hatutan ba se? Hato´o no hatutan ba Lulik nebe sira hamtauk liu hotu.
Se mak atu hato´o no hatutan ba? Ida ne´e mak papel matebian sira
nian. Beialan Timor nian mesak religiosos e piedosos tan-tanan deit
tamba sira nia fiar maka´as tuir sira nia mundo primitivo neba. Ohin loron
ita balun hakarak imita buat nebe sira uluk halao maibe la kona lolos iha
nia expressão plena. Sira fiar katak mate ne´e nudar transformação ida,
maski ladauk iha terminologia kona ba ressureição (moris hias fali). Ema
moris no ema mate ne´e ida deit (comunhão entre os vivos e os
mortos/almas).
Ho razão ida ne´e mak hau pessoalmente la concorda ho ideia katak
Timorense primitivo sira mesak animista (fiar iha balada) no dynamista
(fiar iha kbiit objectos sira nian). Bele iha karik elementos animismo ho
dinamismo nian iha fiar tradicional ne´e, maibe elementos hirak ne´e
hotu sai hanesan meios deit, la´os nia rohan/fim (end/telos). Se karik ita
concorda ho ideia animismo e dinamismo ne´e, entaun oinsa ita bele
justifica ita nia fe Católica exprimida em símbolos de estatua, pombo,
cordeira/bibi oan, pão e vinho, etc? Hau hanoin ita precisa halo
6
introspecção klean liu ba ita nia religiosidade cultural rasik atu bele
explica ita nia an diak liu tan ba mundo moderno ida ne´e.
II. IMPLICAÇÃO ETICA E MORAL
Timorense primitivo sira iha atitude hasoru natureza no ema sira nafatin
iha espiritu família nian hodi respeita ho tau matan nudar Maromak nia
ilas ka Ninia fatin hodi revela-an nian. Iha relação ho respeito ba ema,
iha obrigações éticas e morais tolu nebe kaer sira hamutuk:
1) papel liurai nian/ética real: ukun povo ho autoridade e dignidade;
2) papel ema baibain nian (livre): obedece ba exigências e
decretos liurai nian fielmente;
3) papel atan nian: serve ho respeita as liu ba nia nain sira (baibain
husi família nobres) ho haraik-an liu.
Impacto iha sociedade: paz e harmonia hodi obrigações moral e ética
tuir estado social ema ida-idak nian. Lulik, liu husi matebian sira, mak sei
sai nudar juiz. Exigência respeita nian ba natureza no ema (inclui ema
nia sasan) hetan consideração as. Ema tauk liu kona ba kastigu
(sanção). Liurai sira isento husi exigência sira, tamba sira mak representa
Lulik iha povo nia leet, nune´e fo fatin luan ba sira hodi abusa sira nia
poder.
Kona ba respeita ba natureza iha mos regras e normas éticas atu bele
evita (hases-an) hahalok arbitraria (arbiru) sira nebe karik estraga
ekosistema no lori calamidade ba comunidade. Tan ne´e mak tempo
udan momento sira neba regular hela (udan tau tuir nia tempo), la
hanesan ohin loron udan tau lalos. Ita hare deit sira nudar realidade ida,
maski ita karik la concorda ho practicas balun maibe ita labele julga
tamba ida neba mak sira nia contexto no sira nia mundo. Principio ético
primordial ne´e mak “contrala social”, la precisa tan regras escritas
wain.
III. INCARNAÇÃO DA MENSAGEM EVANGELICA
“Keta hanoin katak hau mai atu halakon Lei ho Profetas sira. Hau mai
la´os atu halakon sira, maibe atu lori sira ba perfeição (Mat. 5, 17)”. Buat
nebe hakerek iha Lei ho Profetas sira ne´e mak Tradição Cultural Judeus
sira nian, moris husi sira nia experiência kona ba Maromak.
Evangelização la´os atu halakon tradições e culturas maibe atu lori sira
ba perfeição. Inculturação da mensagem e valores evangelicos ba
tradição e cultura local ne´e essencial atu bele salva ema ho nia cultura
neba. Jesus nia Incarnação (halo-an ba mane) mak prova fundamental
ida inculturação nian. Terminologia técnica kona ba inculturação ne´e
refere ba processo ida atu evangeliza cultura sira. Processo ne´e orienta
atu incarna mensagem evangelho nian ba praticas religiosas e culturais
7
iha fatin no tempo ida-idak nian tuir ninia condição. Culturas mak locus
ba Maromak nia revelação ho experiência (historia) mak contexto
revelação nian. Fé Cristã ne´e sai humanística liu iha ninia natureza
tamba Jesus mak autenticamente humano iha Ninia aproximação ba
ema sira nia tradições e culturas ho visão atu salva sira.
Fé Cristã nia relevância saída iha cultura timorense uluk no ohin loron?
Iha descrições leten neba ita bele hetan naroman katak religiosidade
de timorense primitivo hatudu momos valores evangélicos iha aspectos
hotu. Valores culturais e religiosos ne´e serve nudar fini-musan Maromak
nia Liafuan nian iha período pré-evangelização. Elementos nebe
hanesan hatudu iha hahi (worship) no moris mak la seluk la leet Jesus nia
hanorin. Nune´e, evangelização mai atu hariku no tais mos (purifica) deit
elementos contraditórios ruma iha praticas neba. Evangeliza ema ne´e
katak evangeliza cultura tamba cultura mak parte integral ema ida
nian. Fé Cristã assimila tiha ona iha ema Timor nia moris hori uluk no ohin
loron, nune´e identificada ho sira nia tradições e expressões culturais.
Conversão la´os katak atu husik hela ema ida nia tradição ho nia
praticas culturais. Maibe ida ne´e katak sai Cristão atu bele hariku no
halakan hodi leno liu tan ninia tradição ho expressões culturais neba
hodi valores Evangelho nian. Iha tempo nebe hanesan conversão katak
simu principio ho valores fiar Cristão nian hodi purifica elementos
contraditórios ruma iha tradição neba, tamba conversão katak muda
direcção atu bele alcança a sua meta. Iha liafuan seluk, bolu ba
conversão nudar parte integral evangelização nian ne´e atu lori culturas
ba perfeição. Conversão la´os atu muda ema nia identidade cultural.
Ne´e la´os mudança substancial ida, maibe mudança formal deit.
Exemplo ida iha Bíblia: ahi lakan nebe mosu ba Moisés iha rai fuik maran
(deserto) la muda buat ida iha ai oan nebe nia lakan ba (la consume).
Problema ho ita nia practica religiosa ne´e mak nia integralmente hola
parte iha ita nia cultura, tan ne´e ladun klaru atu bele hafahe husi
pratica sira seluk iha cultura neba. Ne´e mak razão fundamental ba
ema rural ho foho sira susar tebes atu husik hela sira nia hahi (culto)
tradicional hanesan expressão liu husi fatuk & ai sira, we-matan sira, foho
sira, etc. Ita precisa dialogo nafatin entre cultura timorense ho
Evangelho.
Atu bele ser convertido lolos susar liu ba ema primordial sira no mos mai
ita ohin loron, tamba inculturação limitada ou kurang liu dialogo.
Questão fundamental mak kona ba percepção e terminologia. Tan
ne´e ita precisa estuda cuidadosamente e analisa precisamente kona
ba matéria ne´e. Ida ne´e razão ida ba ema primordial wain iha mundo
(hanesan Ásia-Africa-America Latina e Pacifico), nebe iha sentido
religioso forte kait matin ho sira nia tradições culturais, desconfia kona
ba conversão ba Cristianismo. In-culturação ne´e matéria ida nebe
8
complicada liu, tan ne´e dialogo entre Evangelho ho Culturas nafatin
la´o hela to´o mundo ne´e remata. Los katak ita labele muda ita nia
identidade cultural, tamba se karik ita muda entaun ita sei lakon nia ka
estraga nia; no ida ne´e mos la´os objectivo mensagem evangelho
nian. Atu soi cultura sira ne´e hola parte integral liu iha plano Salvação
Universal Maromak nian.
IV. PAPEL FOINSAE SIRA NIAN
Papel foinsae sira nian essencial tebes iha desenvolvimento e mudança
hotu-hotu. Jesus mak sai nudar moda iha mudança hotu; Nia fiel ba
tradição, loron Sábado nafatin halibur iha Sinagoga atu harohan no
tinan-tinan sa´e ba Jerusalém atu celebra festa Páscoa iha Templo tuir
lisan Judeu nian, enquanto Nia bolu hela ema ba conversão ou ba
mudança de mentalidade. Moda juventude nian sai progressiva liu hodi
hasara (imita), no nafatin mehi kona ba buat ruma nebe foun ba moris.
Kolia halimar ointuan, jovens ou foinsae sira namdoras liu (Karla = Kaer la
metin). Sira iha valores diak wain maibe dala ruma excessivo liu.
Juventude timorense iha experiência dramática ida durante tinan sira liu
ba hafoin hetan tiha independência. Ne´e mak pagina seluk ida iha
historia timorense: husi opressão ba libertação. Ida ne´e mos mudança e
desafio boot ida.
Exactamente wainhira staff internacionais to´o neba introduz mundo ida
totalmente diferente ba Timor oan barak, afecta liu foinsae sira nia
moris. Experiência pluralismo nian durante ocupação hetan reinforça
intensivamente ho presença culturas multinacionais nian husi mundo
tomak. Culturalmente Timorense hetan ameaça boot. Jovens sira sai
obsessivos liu. Oras ne´e mak tempo atu hodi tahan no defende ita nia
juventude ho ita nia identidade cultural iha aspectos hotu-hotu. Iha
contexto ne´e, Timor oan sira precisa visão primordial ida iha sira nia
aproximação ba mudanças e desenvolvimentos, hasoru influencias
globais nebe naksulin mai kokir sai oituan-oituan ita nia identidade
cultural.
Mudança politica iha impacto boot ba estilos de vida ema Timor nian,
afecta liu foinsae sira nebe sei iha fase Karla (kaer la metin) nian. Jovens
intelectuais sai desorganizados. Sira barak mak politicamente
manipulados. Kanek sira divisão nian por causa de ignorância e tensões
emocionais nakluan los. Nudar agente mudança nian foinsae sira tenki
sai críticos e preciso kona ba substância identidade cultural sira nian.
Sira tenki sai conscientes katak ita bele muda deit elementos balun atu
bele “updated” (lao tuir tempo) nafatin maibe labele muda ninia
substância. Mudança substancial katak oho-an ou estraga cultura.
Constituições ho Lei sira devia sai inculturadas e contextualizadas, selae
bele cria cofusão entre principio e realidade.
9
Tan ne´e papel educação nian sai urgente liu ba foinsae sira atu:
a) Bele kura (taka) kanek sira nakfahe nian entre ita Timor oan;
b) Bele halo opções no hili ho preciso;
c) Bele analisa no haketak (distinguish) sasan sira logicamente e
verdadeiramente;
d) Bele entende mudanças hotu iha perspectiva nebe los.
Ho liafuan seluk, meta educação nian mak atu forma foinsa´e sira sai
néon nain (wise), intelectualmente autenticos, e críticos iha sira nia
decisões. Ida ne´e necessidade urgente ida atu defende e preserva
valores (folin) positivos hotu nebe ita nian no husi cultura sira seluk nian
nebe integra-an no assimila-an iha ita nia identidade cultural. Ida ne´e
inclui mos fé Católica ho ninia Valores Evangélicos nebe integralmente
hola parte ona ho ita.
Maibe, ohin loron ita oho an hela tamba questão politica divisiva
loromonu-lorosaé nian iha sociedade timorense. Ida ne´e fenómeno ida
devastação cultural nian. Enquanto ita la´o dadaun ba oin ita tenki sai
conscientes kona ba ameaça atu lakon nian nebe hatudu iha situação
actual leno husi passado mai. Hahalok sira lelang nian, sunu nian,
harahun nian, no oho nian, sai nudar reflexão ida kona ba lakon
identidade cultural no hamosu fali cultura barbara ida ho sociedade
incivilizada. Ita tenki restaura uluk lalais buat ida ne´e tamba envolve
jovens sira nudar futuro nação ho cultura nian. Ne´e mak bolu naran
victima ba politica ho funu nian nebe moruk liu hotu: lakon ema, lakon
sasan, no lakon identidade cultural.
V. LINGUA NUDAR PARTE ESSENCIAL BA EXPRESSÃO CULTURAL NIAN
Liafuan iha nia funções tolu:
1) Informativa: hato´o buat nebe iha hau nia ulun/hanoin ba ema
ruma;
2) Espressiva: hatudu hau nia an ho hau nia sentimentos ba ema
ruma;
3) Comunicativa/apelativa: haktuir (comunica) hau nia planos &
desejos ba ema ruma, ou bolu nia sai belun.
Iha contexto ne´e mak ita bele compreende kona ba importância ita
nia lian rasik nudar ita nia expressão cultural. Tétum ho dialectos
timorense sira seluk, nebe forma ita nia maneiras de informação, de
expressão, de comunicação, sai essencial atu bele ser preservados e
desenvolvidos. Línguas estrangeiras (Português, Indonésia, Inglês)
deviam ser instrumentos de desenvolvimento ba ita nia línguas nativas,
especialmente Tétum, nudar língua nacional no bele karik diak liu sai
oficial iha loron ida. Português ne´e lolos la´os parte iha ita nia expressão
cultural, maibe ita mos labele nega katak nia fahe (partilha) iha ita nia
historia durante por volta de 450 anos hodi desenvolve e enriquece ita
nia identidade cultural.
10
Hau aprende línguas nacionais lubuk ida (8), maibe hau nunca hetan
ida nebe bele expressa hau nia an diak liu hanesan hau nia lian rasik.
Nune´e, buat nebe hau sugere mak ita tenki desenvolve e usa lian nebe
autenticamente expressão Timor nian, la seluk la leet mak Tétum, nebe
bele representa dialectos timorense sira seluk. Português, Indonésia, no
Inglês, sai essencial deit iha processo desenvolvimento Tétum nian.
Opção ba Português nudar língua oficial timorense ne´e decisão
politica deit, dala ruma emocional mos, nebe la reflecte ita nia
expressão cultural, excepto nia tulun deit ita ba período ruma atu
desenvolve Tétum nia gramática hodi promove to´o ba ninia perfeição
literaria. Lian nebe ladun expressiva autenticamente iha cultura ida
labele ser viável hodi usa nudar médium comunicação nian iha ensinos
esolares, liu-liu ensinos primários. Ita tenki sai realista liu wainhira kolia
kona ba opção fundamental nudar nação ida. Ita labele hili wainhira
iha tensão emocional, ita devia tetu ho razão (kakutak) mak bele hili.
Coimbra, 2007-12-14
Husi P.Jose Câncio Costa Gomes ,SDB
11
REFLEXÃO
Teologicamente, iha paralelismo entre Crença Tradicional Timorense ho
Fé Católica. Ema matenek ida dehan katak: buat nebe hanesan
conhece malu (buka malu). Exactmente buat nebe acontece wainhira
hahu processo evangelização iha ita nia rain neba. Sira rua identifica ba
malu iha sira nia meta (goal) ho idealismo no mos aspectos balun iha
sira nia expressôes.
Ema Timor 97% Católicos, tuir statistica tinan 2005 nian, maibe sira ladauk
convertidos lolos. Conflitos entre maun-alin ho bin-feton hatudu momos
husi oportunidade pilitika nakdoko nian. Sentindo religioso e respeita
mútua (respeita malu) lakon ba dadaun. Tinan rua ona mak ema wain
simu Jesus kosok oan iha tenda okos IDP nian. Ita nia belém lolos mak iha
Dili neba, iha neba mak ilas kosok Jesus nian barak mak hatoba hela iha
presépios tenda sira nian. Experiência la simu malu nian halo maluk
barak mak lakon sasan, lakon moris no lakon klamar, no aat liu tan mak
lakon diginidade moris iha tenda okos hanesan la´o rai ida iha nia rain
rasik. Politico irracional fanático nian ho principio Maromak laek nian
causa divisão entre maun-alin ho bin-feton, haterus no hamate foinsae
barak. Ne´e tamba sa? Tamba Evangelho ladun identifica plenamente
ho ita nia expressão cultural ga? Se nune´e karik, oinsa ita bele explica
kona ba falhanço husi crença tradicional timerense nia influencia ba
Jovens ho ema Timor em geral nia moris?
Hasoru moda foinsae sira nian nebe nafatin mehi kona ba buat foun ho
dinamismo iha sira nia movimentos, mosu perguntas seluk tan: Tradição
cultural timorense ho doutrina Católica nafatin relevante ba sira ka lae?
No ba imi intelectuais (estudantes), sira sei relevante ka lae? Se lae karik,
nia causas e soluções ne´e saída?
Foinsae sira precisa ídolo ka imagem. Imagem Cristo nian saída mak hau
tenki hatudu ba sira? Ida ne´e ita hotu nia obrigação nudar sarani atu
hatudu Cristo ba malu. Se ita le Evangelho S. Lucas nian tomak ita sei
hetan nia resposta. Iha Evangelho tomak, S. Lucas convida discípulos
Cristãos atu identifica ho Jesus nudar mestre (moda), nebe mai atu soi
no mamar hasoru ema kiak no haraik-an sira, abandonados, maksalak
sira, no néon nakraik sira, mamar hasoru sira nebe reconhece sira nia
dependência ba Maromak. Sira precisa ídolo domin/amável, carinhoso
nian, atencioso e compassivo nian nudar belun ho maun ida, ka nudar
bim ho feton ida. Ida ne´e duni mak ita nia crise global. Então problema
fila fali ba familia. Jesus la hanorin buat nebe totalmente foun, maibe
existe nanis ona iha humanidade.
12
Iha Mateus 19, 16-30 kona ba jovem riku ida nebe hakarak sai perfeito
maibe laran susar atu husik hela ninia “comfort life” (rikusoin), ita bele
identifica ita nia an ho nia. Dala ruma ita hakarak perfeição maibe ne´e
impossível se ita la hakarak husik hela ita nia comfort zone. Ita nia
comfort zone mak ita nia sasan oan sira nebe halo ita nia fuan belit
metin los ba ne´e. Se ita hakarak iha mudança entaun ita tenki
hamamuk ita nia an husi buat hirak ne´e ba moris nebe diak liu. Natal
atu tama dadaun ona, mai ita haka´as-an nudar ema sarani lao rai hodi
buka mudança iha ita nia atitude ho mentalidade (hanoin) atu bele
simu kosok Jesus nudar ita nia modelo e moda laran mamar ho domin
nian.
Culturalmente e teologicamente, ita hotu hetan convite atu considera
attitude ho visão primordial iha mudança ida-idak. Ita devia ser
cautelosos liu iha ita nia hakat/passo ida-idak iha ita nia moris. Dala
barak namdoras kaer la metin, maibe buka haka´as-an tulun malu hodi
kaer metin nune´e bele alcança ba mudança autentica iha ita nia moris
rasik no ita nia rain. Ita precisa sai conservativo mos, se lae ita bele lakon
ita nia identidade cultural no fiar. Ita labele sai revolucionários no mos
reaccionários maibe evolucionários iha contexto cultural e religioso.
Ne´e katak hakat ida (um passo) ba oin hakiduk fali hakat rohan (meio
passo) atu bele avalia fali…
Nudar reflexão ikus nian: imagem Cristo nian oinsa no saída mak ita
Timor oan, nudar povo ida ou comunidade católica 97% husi total
população, bele hatudu ba mundo? Ita nia sasin fiar nian mak ida
nebe? Saída mak hau nia contribuição pessoal ba mudança verdadeira
iha hau nia rain?
&&&&&&
KSOLOK NATAL 2007 NIAN HO TINAN FOUN 2008
BELUN
P. Câncio
13
Auto Biografia
Nome: Rev. Padre José Cáncio da Costa Gomes, SDB
Natural de: Freguesia de Bucoli, Distrito de Baucau, Timor Leste
Percurso Académico:
a). Ensino Primário - SDK Bucoli (1980-1985):
b). Ensino Pré-Secundário - SMP Seminário Fatumaca (1985-1988):
c). Ensino Secundário - SMA Seminário Fatumaca (1988-1991);
d). Ano Propedeútico/ Noviciado no Seminário de Fatumaca (1991-1992);
Ensino Superior:
e). Ensino Superior - Sekolah Tinggi Filsafat Driyarkara Jakarta (1992-1995);
f). Estágio iha Venilale kaer Seminário (1995-1996);
g). Lospalos kaer Orfanato (1996- 1997);
h). Baucau hanorin SMUK (1997-1998);
Ordenado Padre:
i). Teologia: Dom Bosco Center of Studies Paranque, Manila (1998-2002);
j). Ordenado Padre em Manila - Filipinas (29 de Junho 2002);
k). Regressou definitivamente para Timor e foi Director Pedagógico iha ESSA Baucau,
ao mesmo tempo, Pároco assistente na Sé/Catedral Sto. António Baucau (2002-2004);
l). Esteve alguns meses em Fuiloro-Lospalos (Fazer formação na Escola Agrícola);
m). Um ano e meio em Laga (2004-2006)
n). Dili Comoro (2006-2007),
Residência Actual:
l) Residência actual é Portugal, está a fazer acompanhamento às crianças no lar e
pastoral nas Paróquias em Mirandela, Diocese de Bragança.
Convidado ATC:
Fórum de Discussão:
“CULTURE CHANGE AND TREND IN THE PERSPECTIVE OF FAITH”
(tendências e mudanças culturais) e uma breve reflexão sobre Natal e ano novo
Reflexão Natal e Ano Novo:
Coimbra, 14 de Dezembro de 2007